For the first time ever...

 Pirmo reiz dzīvē es piedzīvoju šo dienu.. es tikko pati iepletu acis no šīs atziņas. Mēs taču neko nekad nepieredzam divas reizes.. nav tā, ka ir tikai pirmais skūpsts.. un tas paliek tur kaut kur.. pagātnē.. šorīt no rīta es pamodos no pirmā skūpsta šorīt.. siltas un mīļas bučas. Tas ir mans mīļākais modinātājs. Un katru rītu es pamostos no šīs bučas tik laimīga. Un būtu tik skumji, ja kādu rītu es nepriecātos par šo buču. Jo tā taču ir tā pati buča, kas bija vakar un aizvakar un jau neskaitāmus rītus. Cik daudz izniekotu emociju tur būtu. Cik laimīgi mēs būtu, ja iemācītos katru mirkli ieraudzīt kā pirmo reizi.. katru mirkli mēs varam izjust pasauli pavisam pa jaunam.. atļaut sev pilnīgu amnēziju.. aizmirst par visām iepriekšējām reizēm.. un izjust mirkli kā pašu pirmo.. kā nekad.. kā nekad vēl iepriekš. Novērtēt katru mirkli un izjust un izdzīvot un piepildīt ar savu pilnīgu klātesamību un uzmanību. Wow! Ar šo domu.. es zinu, ka banālu un jau 1000 reizes dzirdētu.. bet cik bieži ir tā, ka izlasi grāmatu.. bet tās galvenā doma atnāk pie tevi bvien pēc pāris gadiem, kad dvēsele ir gatava sajust šo atziņu... viens ir saprast.. otrs ir sajust... un šorīt es sajutu, ka es šodien dzīvoju pirmo reizi.. es rakstu šo tekstu, kurš nekad nebūtu tapis, ja ne šodien diena. Un es jūtu, ka man ļoti tagad vajag uztiasīt sev gardu tēju un jāiet pasēdēt uz balkona, jo es ļoti gribu pasmaržot kā šodien smaržo gaiss, paskatīties, kas par augiemaug pie mājas.. paklausīties, kādi putni dzied un kādi vēji pūš.. es gribu sajust šodiendienu pavisam pa jaunam .. pirmo reiz.