Man vajag sajust, ka viss būs tā vērts. Mēs tā sevi mokam un spīdzinam un metam vissmagākajos izaicinājumos, godīgi nemaz nezinot, vai tas jelkad vipār atmaksāsies.. kā investīcijas jaunajos biznos... statistiski 20% izgāžas pirmajā gadā.. bet 60% izgāžas pirmajos trīs gados... un tā mūsu dzīvēs... gan ar attiecībām.. gan ar darbiem un izglītībām. Un tu jau neesi vainīgs.. tā ir statistika. Matemātikai nav sirds. Tā atņem Tev sapņu profesiju.. tā mudina Tevi studēt kaut ko, pats gadiem nesaproti ko. Un matemātika iznīcina mūsu attiecības. Viss ir statistika.. mūsu dzīves ilgums.. mūsu slimību izplatība.. pašnāvību vidējais aritmētiskais. Un vispār kā mums patīk domāt, ka mēs dzīvosim mūžīgi... kā patīk domāt, ka viss ko mēs daram ir svarīgi. Man liekas, ka katru manu ziņu varētu nobeigt ar vārdiem- mēs visi nomirsim... mēs savienosimies ar zemi vienotā masā.. pārtapsim par naftu miljonos gadu un nez kādus aparātus tad darbināsim mēs. Un par kādu tad- vai tas būs tā vērts mēs vispār vaaram runāt? Vai zeme būs auglīgāka, ja tajā gulēs veiksmīgs biznesmenis vai apkopējs? Vai saldāks būs mūžīgais miegs, ja būsi visai pasaulei izdabājis un izpaaticis? Nez... vienīgā 100% statistika ir nāvei.. tā atnāks pie mums ikkatra.
Es nevaru garantēt, ka mīlēšu Tevi mūžam... un nevaru garantēt, ka pabeigšu skolu vai iegūšu labu darbu, vai es nopelnīšu daudz naudas, vai uzcelšu savu māju, vai man dzims bērni.. neko Tev nevaru apsolīt.. tikai vienu.. ka kādu dien es nomiršu... par to gan varat būt droši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru